Reinija portrets

Jauniešu dienā Rampa Light  kopā ar jauno mākslinieci Aurēliju Auzeri veidojām sarunu un mākslas telti. Pagājušajā gadā organizējām trīs diskusijas (visas lasāmas šajā blogā), taču šogad nolēmām pievērsties cilvēku personīgajiem stāstiem, aicinot interesentus bez jebkādām iepriekš noteiktām tēmām dalīties savās  domās, Aurēlijai paralēli nodarbojoties ar, kā mēs to nosaucām, portretēšanu – konkrētās personas skicēšanu ātrā manierē. Ņemot vērā, ka nedevām tiešas norādes par stāsta formu, katrs no tiem ir atšķirīgs.

Pirmo šajā rakstu sērijā piedāvājam Reinija Tukmaņa portretu, kur jaunietis dalās pieredzē par attiecībām ar augiem. Lai gan viņa stāstījums satur gana daudz praktiskas un tehniskas informācijas, piemēram, kādos podos labāk turēt augus, tas patiesībā vēsta par cilvēka iekšējo būtību, izjūtām un spēju tikt ar tām galā (šajā gadījumā ar augu palīdzību).

Runājot par manu nākotnes sapni, iedomājieties šādu skatu – jūs atverat dzīvokļa durvis, viss paveras zaļš. Ir tāds augs golden pothos[1], ko mēdz saukt arī par velna efeju. Tas ir garens augs, ļoti ātri aug. Jūs varat to nogriezt, ielikt ūdenī un tad iestādīt, ko, starp citu, var izdarīt ar diezgan daudz augiem, piemēram, kaktusiem. Kaktusi ir ļoti interesanti augi, esmu nobeidzis jau četrus, jo, manuprāt, par tiem rūpēties ir visgrūtāk - jālaista ļoti reti. Tā ir cilvēku visbiežāk pieļautā kļūda, rūpējoties par augiem, – viņi tos pārlaista. Lai uzzinātu, kad pienācis brīdis laistīt augu, jāieliek zemē pirksts, un, ja tā ir sausa vismaz piecu centimetru dziļumā, tikai tad jālej ūdens. Izņēmums ir spatifīlas, līdzīgas kā antūrijas, ar baltajām lapu pārveidnēm - tām ir jābūt mitrām. 

Turpinot apspriest biežākās cilvēku kļūdas, rūpējoties par augiem, tos nedrīkst likt tiešos saules staros, jo lapas apdeg un kļūst sarkanas. Piemērs ir mans dzīves pirmais augs, kas bija alveja. Ievērojot stereotipiskos ieteikumus par to, ka augiem vajag daudz gaismas, es noliku to uz palodzes. Pēc pāris dienām lapas sāka palikt sarkanas, domāju, ne jau rudens iestājies; tā sākās mans augu iepazīšanas ceļš.

Kad sāku pētīt informāciju par šo tēmu, atklājās, ka tik daudz kas ir pretēji cilvēku teiktajam – kļūst interesanti brīdī, kad pats izmēģini, kas darbojas un kas ne. Daudzi tomēr īsti nezina, kā tieši jārūpējas par augiem. Manā trīs reiz trīs metru istabā, ja nemaldos, ir divdesmit četri augi. Katru nedēļu cenšos tikt pie kāda jauna, jo rūpes par augiem ir veids, kā pārvaru stresu. Kad man ir slikta emocionālā veselība, pārstādu augus. Tas notiek diezgan bieži. Kad jāveic augu pārstādīšana, es paceļu gultu pret sienu, neko nelieku apakšā - viss ir kā dārzā ar zemi. Pēc tam zemi sagrūžu istabas stūrī, jo ir slinkums doties pēc šaufeles. Nezinu, pagaidām manā istabā bez četriem zirnekļiem neviens cits nedzīvo. 

Lielāko daļu augu es neiegādājos - dabūju no saviem draugiem, kad tos apleju, iedomājos par viņiem. Piemēram, man līdzi ir hlorofīts, angļu valodā to sauc spider plant. Tas ir mans mīļākais augs, ļoti ātri aug. Ieguvu no paziņas antikvariātā. Šis augs stāv uz naktsgaldiņa, kas ir otrādi apgāzts liels, apaļš puķupods. Šādi naktsgaldiņi, starp citu, ir paši labākie. Katru rītu pamostoties, ieraugu šo augu, arī lielo asparāgu, kas ir tāds ļoti garš augs; tas man liek smaidīt. No rīta saules gaismā viss izskatās tik skaisti. Vēl ir dracēnas, kas, starp citu, ir atrodamas visās skolās. Tās ir garas kā palmas un nekad nepārstāj augt. Tā vispār ir viena no visbrīnumainākajām lietām, jo paši augi gandrīz nekad nepārstāj augt, ja tos nenobendē kukaiņi vai slimības. 

Augiem ir svarīga pareiza zeme. Tā nav mana stiprā puse, jo pērku zemi piemājas lielveikalā par eiro četrdesmit septiņi. Ar atlaidi saņemu septiņus litrus zemes, tādēļ nebrīnos, ka augi dažreiz nomirst, taču neesmu gatavs tik ļoti investēt šajās attiecībās, lai pirktu neprātīgi dārgu zemi. Un tomēr tie augi dzīvo. Svarīgs ir arī pods, kādā augu ievieto. Ja ieliksiet terakotas jeb māla podā, mitrums aizies prom no zemes. Tas būtu noderīgi, piemēram, alvejām, kam svarīga sausa zeme. Spatifīlām vajadzīgs porcelāna vai plastmasas trauks - tas augsnē atstāj mitrumu. Manuprāt, poda apakšā vienmēr jābūt caurumam, lai ūdens var iztecēt, citādāk visas mazās saknītes dosies pretī ūdenim, jo saknes vienmēr meklē ūdeni, un tās tur ar laiku sapūs. Pūšanas pazīme, piemēram, ir tā, ka lapas paliek dzeltenas, varbūt noliecas uz leju. Ir vēl mīti, ka puķu podu apakšās jāliek akmentiņi, taču varu apgalvot, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo tieši tā būs vieta, kur uzglabāties ūdenim. Ja podā nav cauruma, jāaplej augs, jāpagaida, kamēr ūdens iesūcas zemē, bet tad atlikušais ūdens jāizlej ārā. Tas ir svarīgs posms. 

Manuprāt, augs, kas vajadzīgs katram cilvēkam, ir jau pieminētais golden pothos. Tas ir fantastisks - viegli kopjams, nevajag daudz laistīt. Domāju, ka vīteņaugi visiem patīk. Var nogriezt galu, lapas intervālu, sastādīt vienā podā kaut simts reizes, un izaugs ļoti kupls koks. 

Manī vienmēr bijusi doma par augu izstādes izveidošanu, kur būtu tāda kā augu istaba, kur apmeklētāji varētu apliet šos augus, saņemot norādes par tam nepieciešamo vidi. Manuprāt, tas veicinātu cilvēku sapratni par to, cik patiesībā grūti ir uzturēt augus. Pat ja kāds augs nobeigtos, tā ir dzīve. Man ir nobeigušies kādi astoņi augi, par kuriem, protams, man ir ļoti žēl, taču, ja vien tas nav tavs mīļākais augs, raudāt nevajag, jo būs jauns. Tāpēc es visus augus pavairoju, jo, ja nobeidzas viens, otrs vismaz paliek. 

Līdzko auga saknīšu garums sasniedz piecus centimetrus, tas saņem savu vārdu. Manu asparāgu sauc Zapfino, kas patiesībā ir burtveidola nosaukums. Man ir gumijkoks, kura vārds ir Avant Garde, arī tas ir burtveidola nosaukums, taču atgādina arī mākslas stilu tā nelielā kropluma dēļ. Tad man vēl ir kaktuss Indriķis, ko man uzdāvināja bijusī skolotāja. Šis kaktuss izaudzis pārsteidzoši garš, un vārdu tas dabūjis no draugu ieteikumiem. Starp dažādajiem greznajiem nosaukumiem rindojas arī Lienīte, kas ir augs no manas radinieces Lienītes. Tā ir līdakaste, kas ir aptuveni tikpat gara, cik pati Lienīte. 

Ļoti liela problēma augiem ir kaitēkļi. Esmu sastapies ar trim sugām. Manai asparāgai, kas vairākkārt pabijusi augstspiediena dušā, un es nesaprotu, kā tās lapas vispār vēl izdzīvo, tā ir manāma problēma. Augu kaitēkļi var izplatīties pa visu istabu, un tā var nobeigties visi augi. Nesen laistīju vienu puķi, kurai apakšā novēroju mazus kukainīšus. Izrādās - ir arī labie augu kukaiņi, to iepriekš nezināju. Tie irdina zemi. Vienmēr esmu gribējis savā lielajā puķu podā ielikt sliekas. Gūglēju jau septiņas reizes, taču joprojām neesmu nonācis pie atbildes, vai to drīkst darīt. Man ir bail; tas varētu būt stilīgi. 

Viens no punktiem manā augu trakumā bija tad, kad visus augus no dzīvokļa savācu pie sevis. Iesaku to darīt visiem. Gumijkoks, kas piecpadsmit gadus bija maniem vecākiem, vienkārši nekustējās, nebija nevienas jaunas lapiņas, tas nemitīgi stāvēja tāds, kāds bija, bet, kolīdz ieliku to savā istabā, pārsteidzoši sāka parādīt dzīvības pazīmes. Tad paņēmu spatafīlas un atklāju, ka man tās riebjas, jo ir tik temperamentīgas un saulē viegli apdeg, taču, lai gan šis ir mans nīstākais augs, es nespēju to nogalināt, tādēļ sāku atdot brāļiem, kuri arī kļūst par augu bērniem. No vecākiem paņēmu arī asparāgu, ko izdevās iedzīvināt, tagad tam izauguši pusotru metru gari zariņi. Katru mēnesi izaug viens jauns, un neviens no zariņiem vēl nav nobeidzies, tas rada lielu prieku. 

Atklāju, ka man ir vairāk augu nekā vecmammai. Man tas šķita bēdīgi, jo bērnībā viņa bija kā mana augu mamma, viņa arī dāvina augus. Evolūcijas ceļā kļūstu par augu mammas speciālistu. Gribētu kļūt par augu personību Latvijā. Esmu pieteicies trīs Facebook augu mammu grupās, tās ir arī visas. Vairāk nav, un man ir žēl par to. Es gribētu, ka Latvijā būtu vairāk cilvēku, kuri stāsta par augiem. Ir tāda Youtube blogere Planterina, kura dzīvo mājā, kur bieži vien ēdamgalds aizkrauts ar augiem, lai tikai būtu skaisti. Tā ir dzīve, ko es vēlētos. Es gribētu no rīta dzert kafiju uz balkona kopā ar augiem. Iesaku noplēst kādu gabaliņu augu, ielikt to ūdenī un ļaut tam izdzīt saknītes. Ja jums nav šāda auga, zvaniet man, un augu palīdzība sniegs atbalstu!

Nav komentāru

Komentēt